Brand's blog
Mamma prasa meita
-Kā saka sunīts?
-Vau vau!
-Un kā kaķītis?
-Ņau ņau
-Un līdaciņa?
-Aizver muti!
Stulbā mīla.
Nepanesu mokas, kad tā mani vīla.
Sirdī plaisa,
Plaušām trūkst gaisa,
Bēdām vajag liela maisa,
Kad skumjas asaras kaisa.
Nepalīdzēs ne alkohols, ne dūms,
Kad lauzta sirds,
Esmu drūms.
Negribu vērt acis saulei,
Jo tad redzu,
Kā atkal projām ej.
Kāpēc mani moki?
Kāpēc tieši manai sirdi
Jāmet simtiem loki?
Taisno to vai ne
Tu vienmēr būsi mana
Sapņu meitene.
Pamests.
Nu es esmu viens,
Katru nedēļu nu skaitu,
Cik tajā ir dienas.
Laiks negrib iet uz priekšu,
Tas velkas,
Gaiss nevelkas uz iekšu.
Kā putni,
Kas nestāj kliegt balsī skaļā,
Tā es netieku
No vienas domas vaļā.
Par prieku?
-Nē. To malā lieku.
Lauzta sirds uz manis atstāj pēdas,
Un prieks zūd malā,
Atstājot tikai bēdas,
Kas dziļi slēpjas manā alā.
Sirds man vāja-
Tā skumjas nepanes,
Kad mīla mani pamet
Un pielieku viens pats es.
Šitas veltījums visiem (-ām), kuru mīlestības nav piepildījušas, kas vēl tikai grib tā paīstams iemīlēties.
Pats es mīlējis nekad neesmu [tici vai nē, man tas gluži vienkārsi nep*š], tāpēc, ja manās rindās ir kādi, tavuprāt, nepatiesi vārdi vai manas domas nesakrīt ar tavām, piedod. Es vismaz centos.
"Mīlestība tā kā zibens nāk,
Atnāk balta, uzliesmo un nosit."
Nav mīla bijusi vēl saprātīga,
Tā akla, spārnoa - tāds steigai nevērīgai ir simbols.
Viņu mēdz par bērnu uzskatīt,
Jo to kā bērnu viegli piemānīt.
Kā spēlēs zēni bieži melot prot,
Tā Amors viltus zvērestus mēdz dot.
Nav likstas smagākas par mīlu.
Man skumju svars, ko krūtis vēl panest jaud,
No tavām rūpēm pieņemas un draud
Pār mēru iet; un tavas drauga jūtas
Man manas skumjas dara divkārt gūtas.
Ceļ mīlu nopūtas kā dūmus gaisā;
Tā kvēla mīlētājiem iedegas
Un acīs dzirkst, bet nomāktībā sūrā
No mīlētāju asarām pildās jūra.
Kā vienmēr eju viens pa plašo ceļu.
Apkārt tik daudz kā-
Cilvēki ar priecīgu seju,
Saule, kas kaitinoši acīs spiež
Un tauriņi, kas nebeidz griezt savu deju,
Bet tam visam pa vidu es-
Nevienam nevajadzīgs, izmests, lieks.
Kam esmu vajadzīgs?
Nevienam- par mani labāks ir pat nieks.
No kārtējā nervu sabrukuma pleci raustās,
Lūpas pēc kārtējās pudeles sauc,
Rokas kabatās pēc cigaretēm taustās.
Prieku es vairs nerodu.
Dziļš naids mani pārņēmis.
Nesitu es vairs odu,
Kad tas sūc manas asinis-
Lai sūc, tāpat nevienam neesmu vajadzīgs.
Dvēsele smilkst kā suns,
Bet ne tu to pabarosi, ne izārstēsi.
Kāpēc vēl gribas mocības ciest?
Kāpēc dzīvot gribas sevi spiest?
Miilestība-kalnu smailes.
Arii drosmiigie juut bailes!
vai Tu baidies?